Es varētu mūžigi dzīvot pie jūras. Caurām naktīm gulēt pludmalē ,ietinusies guļammaisā, un vērot debesis. Tik ideālas sajūtas, it kā aizbēgot no visiem ( ko arī īstenība izdarīju), apgulties smiltīs, aizvērt acis un vienkārši klausīties jūras viļņos un skatīties lielajos greizajos ratos.. un pēkšņi atvērt acis un tieši tai brīdī ieraudzīt krītošu zvaigzni. Vienreizēji. Reizēm vajag pabūt ar sevi divatā domās, pakavēties atmiņās un pasapņot..lai arī pēc tam varbūt ir skumīgi, tomēr es atkal spēju pēc tam pamanīt daudz ko jaunu.
lai tur vai kas, patīk man augusta mēnesis!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru