Nu TĀDA dieniņa sen nebij bijusi, principā, nekad TĀ nebija bijis :D
Vārdu sakot, pirmais koncerts ar "Skaņupi". Kā pēc tam teica autobusa konduktore - pirmie kucēni jāslīcina! tā arī sanāca
Plkst. 16.00 Satikāmies pie Stockmana, nu daļa koristi. Plkst.16.09 vajadzēja būt klāt 21.autobusam, kuram vajadzēja mūs aizvizināt līdz Mežciemam, nu neatbrauca. Gaidījām, gaidījām - nu, neatbrauca. Plkst. 17os mums jau jau vajadzēja būt Mežciemā un mēģināt, bet beigu beigās autobusā iekāpām ikai plkst. 16. 40. Tad par spīti tam, ka turpceļš autobusā bij ļoti jautrs utt., sanāca kļūmīte ar īstās pieturas meklēšanu. Puse koristu izbira ārā kādā pieturā aiz "ALFAS", bet mēs sākumā izlecām no autobusa, tad sapratām, ka tā nav pietura Pansionāts( jo pēc Killera rakstītā vajadzēja kāpt ārā tieši tur), ielecām atpakaļ, un tā arī bij mūsu kļūmīte. Vēl izrādījās, ka tur ir vēl viens pansionāts, uz kuru mūsu visnotaļ interesantā konduktore gribēja aizsūtīt, beigu beigās, viņai pašai viss juka un nevarēja pateikt, kur mums jākāpj ārā. Nu neko, nācās braukt līdz galapunktam. Iebraucot gala pieturā, redzējām, ka tur vēl stāv 21.autiņš, metāmies ārā no tā ar kuru atbraucām un jozām uz nākošo, bet...kā gadījies, kā ne, šoferīts aiztaisīj durvis mums burtiski degungalā, un tas nekas, ka vēl stāvējām un gaidījām, šis tik atmeta ar roku un aidā prom. Tad sekoja lielā lamāšanās, ārdīšanās lēkme visiem visiem, jo pēc saraksta nākošajam 21.autiņam vajadzēja iet pēc20min. Atliek piebilst, ka koncertam vajadzēja sākties 18os. Galu galā sanāca braukt centra virzienā tās dažas pieturas ar to pašu autobusu un konduktori ar kuru atbraucām. Par laimi autobusā bij izpalīdzīgi pasažieri, kuri spēja izstāstīt, kur mums īsti jākāpj ārā. Kā konduktore teica- kas lēni nāk, tas labi nāk. Ierodoties Mežciema aprūpes centrā 15 min pirms koncerta sākuma, bij neliels uzraukums, bet tas pārgāja, kad uzzināju, ka lielākā daļa ir kaut nedaudz maldījušies un kas gan pie tā ir vainīgs??? - latvijas ceļi, rīgas satiksme vai vēl kādi no šada veida iestādēm, kas atbild apr ceļa remontdarbiem un maršrutu nelielu mainīšanu.
Koncerts bij jauks, vismaz man patika. Zināju jau, ka būs emocionāli smagi, beigās ar asariņa nobira.
KOncerts bija īss, bet sirsnīgs. Tad laimīgi devāmies uz autobusa pieturu un vēl laimīgāki bijām par to, ka zinām, kur ir pietura, bet ... stāsts nebeidzas. Autobusu gaidījām tieši 1 stundu, 21. autobusu, kurš ikdienā to vien dara, kā brauca man garām gar degungalu , gaidot 7to autiņu. Vējš bij diezgan traks, pūta cauri visām vīlēm, svārkiem utt. nosalām ne pa jokam. Kolosālākais teksts bij 15tā autobusa koduktorei, kad tas piebrauca, atvērās durvis un es uzdrošinājos pajautāt, kad nāks 21.autiņš, jo mēs jau gandrīz stundu gaidam. Šī tik pasaka- nu gaidiet tālāk..njā, greeit :D
tā lūk, bet atbrauca 21ais, mājās tiām un līt arī sāka tikai tad, kad iekāpām autobusā.
Mežciemtrips, ko, lai saka! :D tgd kādu laiku negribēsies braukt uz to pusi, bet vismaz šo pirmo koncertu atcerēsies daudzi un ilgi :D
vnk ĒEEEEEJ galīgi diena! :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru