Man vienkārši ir apnicis skriet pakaļ visiem. Varbūt vajag ieturēt pauzīti, vai distanci no viņiem visiem, varbūt vienkārši paklusēt vai sagaidīt kādu jauku telefonzvanu ar jautājumu- kā iet?
bet dzīve skrien uz priekšu un mēs ar un nemāmakm īsti apstāties
skrien, skrien,skrien, skrien, skrien, skrien..ups paskrēji garām
never mind, kaut kāds filozofiskais..
nu labi, nav tik traki..ir kas atcerās, ir kas apstājās, ir, ir, ir! Paldies par to!