...jo tā mēs piesaistām labo! Tā man kādu vakaru teica brāļuks Justs.
Šovakar jūtos laimīga, bet reizē nedaudz saskumusi..pirmo reizi ir tā, ka nezinu kā viņai palīdzēt - tikt tam pāri. Pati esmu tam izgājusi cauri ..(neskaitīsim cik), teiksim - vairākas reizes. Jā ir smagi aizmirst cilvēku, par ko tu esi sapņojusi. Cerējusi par to kā būs, kā varētu būt, bet beigas čiks vien sanāk..un tad sāp. Man tik ļoti gribās viņu samīļot un pateikt - viss nokārtosie, bet šobrīd šķiet, ka viņa netic nevienam vārdam, lai kā viņu mierinātu , ka tā štruntīgā sajūta pāries.. Tomēr tici man saul, pāries! ir vajadzīgs tikai laiks!
Citēšu atkal Dzhastu: "Kad vienas durvis aizveras, vienmēr ir vēl nākamās..."
Šī vakara topdziesma (pirmo reizi pēc skoļskije uļici, man ir iepatikusies vēl kāda dziesma krievu valodā, kas ir diezgan netipiski man)
http://www.youtube.com/watch?v=Br9cditohsQ&feature=related
1 komentārs:
ja vārdi nenāk ārā un nepalīdz, tad reizēm pietiek arī ar klātbūtni vien..
Ierakstīt komentāru