Patriotiski, svinīgi, aizkustinoši.. tādas bija manas šīs dienas emocijas.
Jau sen gribēju piedalīties lāpu gājienā un beidzot bija diena, kad korim nevajadzēja dziedāt Lāčplēša dienas koncertos, un es varēju piedalīties lāpu gājienā ar saviem klasesbiedriem. Tas patiešām izskatījās ļoti iespaidīgi un aizkustinoši , redzēt šo lielo cilvēku masu, kuri attālumu Brāļu kapi - Brīvības piemineklis veica nedaudz vairāk kā stundas laikā..
emocionāli, pat ļoti..
un aizgājām arī līdz krastmalai un skats tur , kā jau ik gadu, tik pat burvīgs...tūkstošiem mazas gaismiņas - kā piemiņas, goda un mīlestības apliecinājums latviešiem, mūsu senčiem..
kā šodien teica Dārta - Daudz laimes Lāčplēša dienā!
2 komentāri:
Ir Kurzeme, ir Vidzeme, ir Latgale mūsu!
Pirmie gājieni, protams, ir emocionālākie :) Ja tu tiktu uz 18.novembra, domāju, ka patiktu vēl vairāk, tik tur nav tik liels gabals, ko iet.. Varētu likties, ka ātri beidzās un čušš.
Lai nu kā, patika sajūta, kad gājām iekšā Brāļu kapos un stājāmies puslokā - pat īsti nezinu, kā aprakstīt, bet nu, vēl tumsa, mūžīgā uguns un visas tās svecītes lejā; tiešām pārņēma milzu bijība pret to visu :)
Nākošgad, cerams, būs, kas aiziet manā vietā ;)
Es tieši par to iedomājos, par nākošo gadu!
Zini, ka izdarīšu to arī par Tevi!
Ierakstīt komentāru