svētki aizvadīti un, ja godīgi, ir iestājies mazais pēcscētku nogurums, bet tā viennozīmīgi nav depresija!!! par kādu depresiju var būt runa, laikā , kad apkārt ir tāds gaišums un labestība, un valda mīlestība ( jā, jā, - dikti saldi sanāca), bet neko darīt. Tāda no tagad esmu - dikti laimīga un daudz, daudz, daudz pozitīvām emocijām.
Ziemassvētki izdevās tādi mierīgi, bet sirsnīgi. Jauki pavadīts Ziemassvētku vakars mājās ar ģimeni un nākošā diena Jelgavā ar mīļo susuru :)
nez, šoreiz kaut kā ir tā, ka gribas tās pozitīvās emocijas paturēt tikai sev un nevienam īpaši neatklāt. Gribas laikam pasargāt to ziemassvētku sajūtu, to brīnumu..
un jā, mana vēlēšanās par ziemassvētku koncertu piepildījās. Atkal aizgājām uz torņkalna baznīcu uz "Karamelēm". Vienkārši burvīgs koncerts (jā, mazais, emocionālais evitēns atkal nopinkšķējās aiz aizkustinājuma ), bet bija patiesi sirsnīgi..it sevišķi tāpēc, ka vienā pusē sēž viens no mīļākajie un tuvākajiem cilvēkiem un otrā viens fantastisks un uzticams draugs. Tas vēl vairāk paspilgitnāja tās emocijas ( vairāk tādus koncertus ar tādiem mākslniekiem)

vairāk neko neuzrakstīšu, bet, ja interesē un satiec mani uz ielas, droši uzjautā- kā man iet !?
līdz nākošai reizei
Evitēns dodas meklēt sapņus :)