skan Glen Hansard and Marketa Irglova - Falling Slowly

ir pasakaini skaista diena! ja skatos pa savu jumta logu debesīs šķiet, ka ir maijs. Ārā ir zaļa zāle, koku lapotnes ir salapojušas, čivina putniņi un tūliņ, tūliņ varēs skriet sauļoties.. bet tā nav. laukā ir sniegs un ir -5 grādi.
ir uznācis tāds sentimentāli skumjš žēlojoši čīkstošais garastāvoklis. visvairāk žēl ir sevis un čīkstošais par manu neizdarību. un dusma, ka Guntis redz man cauri un pasaka visu tā kā ir..tikai es to negribu pieņemt, bet tomēr- mīļš paldies viņa par to..
Pagājušajās dienās bija tāda ne pārāk patīkama saruna par draugiem, draudzību, par izmaiņām mūsos un dzīvē vispār. Jā, viss plūst, viss mainās un nav vairs kā agrāk, bet VAR kaut ko censties darīt, lai labotu to, kā ir tagad un censties nonākt tai foršajā laikā, kad tik bieži satikāmies un bijām tik tuvas. jā, draudzenes, manas mīļās meitenes!
es neesmu jūs aizmirsusi un negribu aizmirst! es gribu, lai ir kā agrāk, vismaz, lai ir kaut kā uz to pusi kā bija agrāk..
es ticu, ka būs, jo es centīšos
šodien saņēmu jauku zvanu no sen neredzētā nedzirdētā Jāņa...bet diemžēl nācās atteikt satikšanos, jo sarunāta jau pastaiga ar Tomu, kurš arī nav ilgi redzēts.
JĀ, es nemāku izsvērt, kuri man ir svarīgāki draugi, kuri nē..jo es gribu , lai ar visiem būtu labas attiecības, bet beigās čiks vien sanāks. To man pateica zaņuks un tā aŗi laikam ir, bet es esmu tāds cilvēks.. vajag, lai vienmēr visi ir laimīgi un jūtas lieliski..

ehh, gribas, gribas, gribas.....
VASARU
ļoti
ļoti
ļoti

p.s. bet ir lietas, kuras nemainās - vieglāk izunāties ir ar puišiem ( vismaz man)..
p.p.s. bija tiešām jauka un gara pastaiga ar Tediju, preicājos, ka ir lietas, kuras nemainās :)

saulainas brīvdienas!