Galva zupā

Gribēju atrast kādu bildi, kur galva ir iemērkta zupā vai putrā, bet viss ko google man meta ārā bija zupas ar laša galvām utt.Labi, īstenībā nav tik traki, tā zupas būšana galvā īstenībā domāta ar lielu pozitīvismu. Šodien bija daudz jaukas tikšanās, daudz jauni atklājumi pašai par sevi un savām spējām. Gribu visu nedaudz apsvērt un pārdomāt, un tad jau manīs kādi ceļi man pavērsies tālāk. Šobrīd šķiet, ka šie ceļi vai, kas zin, varbūt tie jāsauc par neceļiem mani ved arvien dziļāk un dziļāk, bet tas viss šķiet ļoti pozitīvi. Ir tikai jāizdara pareizā izvēle. Pēc būtības nekas vēl nedeg un vēl ir laiks, bet IR jādomā un es tiešām gribu tikt skaidrībā par savu tuvāko nākotni ( nemaz nerunājot par to, ko saredzu savā nākotnē turpmākajos 5 gados.. es nezinu, bet K. teica, ka tas esot pilnīgi normāli un tā ir visiem.., bet es negribu tā kā ir visiem..)

Tiešām, šodiena pavēra man acis nedaudz plašāk, tagad tikai jātiek galā ar sevi un vēlmēm.

Šovakar BEIDZOT satiku savu mīļo Justu. Lūk, tas ir cilvēks uz kuru skatoties gribas skaļi kliegt: "KĀĀvispār kāds var čīkstēt, ka viņam pietrūkst laika?! KĀĀ?!

vispār jāpaslavē mūsu izvēlētā satikšanās vieta uz Kr.Valdemāra ielas. tad kad ieej iekšā, tad palūko, vai tur iekšā, dziļumā ir brīvs dīvāns. Tici man, negribēsies iet projām..

http://virtulis.lv/.

Nākošreiz mēs dosimies uz manu, mīļu un iecienītu vietiņu lūk te http://dadcaferiga.blogspot.com/ . Iesēdies 11.tramvajā un aizbrauc dienā, kad pietrūkst smaidu,labas atmosfēras un gardas šokolādes kūkas un tējas,vai vienkārši vēlies pasēdēt ar sen neredzētu draugu absolūti mājīgā gaisotnē.

Vēl šovakar satiku savus trakos spāņus. Viņi patiešām ir traki un priecājos, ka viņi vēl nav nokļuvuši slimnīcā (pftu,pftu,pftu) ar savām pārgalvībām. Es jau sabaru un teicu, lai vairāk tā nedara (vakar bija uzkāpuši uz aizsalušā kanāla pie Operas, tiesa gan, ~ 70 metrus tālāk bija jau krietni, krietni atkusis viss). Izstāstīju skarbo dzīves realitāti par makšķerniekiem, šķiet, ka šie tomēr ar nedaudz sabijās. Iebaudīju garšīgas spāņu vakariņas ar vēl gardāku spāņu vīnu, savukārt viņus uzcienāju ar bubertu. Protams,ka tas bija neiespējami izstāstīt viņiem, kas ir buberts un kas ir ķīselis. Jēziņ, kamēr vēl viņi iemanījās to pateikt!

un savu ciemošanās vakaru noslēdzu pie Kārļa iekš Spot cafe ar gardu tējas tasi un īsu/ātru sarunu, bet prieks, ka vismaz to beidzot paguvām! arī starp citu, ļoti jauka vieta pasēdēšanai un 5dienas ballītei http://spotkafe.lv/.

tāda lūk man tā piektdiena izvērtās. marta teica, ka šovakar nūģojos, un , ka tas galīgi nav tipiski man, bet šovakar man labāk gribējās tā. Nu gan līdīšu gultā un izlasīšu pagājušā mēneša aprunātāko rakstu Santā ar Ellu.

Saldus, saldus!