Nezinu kā, lai Tev izstāstu to,ko šovakar izdzīvoju. Bērnība? Atmiņas par bērnību? Lielisks koncerts un iespēja palūkoties uz talantīgiem cilvēkiem, uz kuriem skatoties, tu tiešām jūti, ka tas viņiem patīk un sagādā lielu prieku... un no viņiem tu vari sev paņemt tik daudz emocijas , sākot ar smiekliem, beidzot ar asarām.
Kad man būs bērni, es gribēšu,lai vismaz viens no viņiem apgūst saksofona spēli, jo pati to neesmu apguvusi,lai gan.. varbūt nākotnē,kas zin..
Bija ļoti patīkami atcerēties Miedziņa raidījumu un noteikti iesaku tev arī atrast laiku un aiziet uz kādu no nākošajām izrādēm/koncertiem/pasākumiem par dzīvi...
Pirms tam ar bijušajiem klasesbiedriem paguvu nedaudz paiet lāpu gājienā. Kā jau katru gadu,bija ļoti skaisti, bet pagājušajā gadā patika labāk, varbūt tādēļ, ka pagaišgad gāju pirmo reizi. Šodien patiešām daudz kas sajūsmināja..kā teica viena meitene: "Tu viens pats noliec svecīti krastmalā, bet starp visiem tiem svešajiem cilvēkiem sajūties kā savējais!"
Es sajutos,patiešām..
Saldu dusu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru