ceļojot

Dziesma, kas skanēja gandrīz katrā dienā, esot Vācijā, gan ēdot vakariņas, gan brokastojot un vienkārši runājoties. Jūtos lieliski atpūtusies, tikai nedaudz grūti tagad ielēkt braucošajā vilcienā, bet gan jau pagūšu. ( jā, varbūt nedaudz dramatizēju :D )

Par pagājušo. Pirms aizbraukšanas bijām ar Laini un Līgu ballēties Jelgavā. It kā jau viss bija jauki, bet pasākums kaut kā ne pārāk, kā jau minēju : " Freimanis palicis vecs!" :D, bet Labvēlīgais tips joprojām rauj jumtu un beidzot ievēroju, kāpēc Guntis tik ļoti sajūsminās par Dzelzs vilka solistu Juri Kaukuli, viņa kustības tiešām ir nepārspējamas :D Satiku arī savas vecās meitenes, bija smieklīgi & skumīgi. It kā jau visus pēdējos jaunumus zināju, bet īsti nezināju kā atbalstīt tādā brīdī, bet centos, cik spēju.. Liels prieks,ka Meksis ar mums kopā pavadīja laiku un sargāja mūs no trakiem & iereibušiem jauniešiem.

Nākamajā rītā agri, jo agri devāmies ar Laini atpakaļ uz Rīgu, jo man bija vēl pus diena jānostrādā veikalā un vakarā " aidā tālēs zilajās" . Diena beigu beigās paskrēja patiešām ļoti ātri, tikai pašā vakarā pēdējās stundas līdz braukšanai uz lidostu nedaudz vilkās + man vēl saka sāpēt galva. Drīz jau sēdos lidmašīnā un skaitīju stundas līdz varēšu ieraudzīt savu susuru. Uhh, tāda vēdergriešanās sen nebija bijusi, tā aiz uztraukuma. No lidostas līdz Ķelnei nācās vairāk kā 2h vēl sēdēt autobusā, bet par laimi lielāko laiku nogulēju un pamodos neilgi pirms iebraukšanas Ķelnē. Iebraucam stāvlaukumā pie stacijas, bet nevaru ieraudzīt savu vīrieti, protams, tā stacija ir tik liela, ka viņš gaida mani otrā pusē. Beigu beigās sazvanamies un norunājam tikties pie Ķelnes doma, kuru var patiešām redzēt gandrīz no visām vietām centrā. (ĻOTI, ĻOTI, ĻOTI iespaidīga celtne). Ātrā gaitā devos cauri stacijai un še ku reku jau viņš nāk man pretī laukumam, sajūtas nu gluži kā filmās, bet pats labākais vēl sekoja. Ak jā, aizmirsu piebilst, ka Ķelnē iebraucu plkst. 2:30. Jau iepriekš biju ziņojusi šamējam, ka droši vien gribēšu ēst, kā rezultātā, pēc bučām un skāvieniem devāmies piesēst uz Ķelnes katedrāles trepēm, kur pēc rūpīgas čemodān&citu somu aizvēja konstrukcijas izveides tika iedegtas sveces un viesmīļa Gunta gādībā tiku aplaimota ar vīnu stikla glāzēs un milzīgām vāču( man patīk teikt vāču nevis vāciešu) maizītēm. Jā, apkārt braukāja policisti un man šķita, ka viņi mūs savāks, bet nekas tāds nenotika. Pēc kādas stundas sākām ceļu uz jauno Gunta&Jura dzīvokli. Man tik ļoti patika kā Ķelne izskatījās naktī, dienā jau arī bija ļoti skaisti, bet naktī..man šķiet tur visu gadu ir tāds kā Staro Rīga :D Pa ceļam ejot caur parku satikām kādus 20 zaķus, šie tur tāpat dzīvojas brīvā dabā, bet ejot pa dienu vairāk nevienu nevarēja redzēt.

Nākamajā dienā devāmies Ķelnes apskatē, bijām iekšā Ķelnes domā un dārgumu kambaros, man atliek tikai atkal noelsties un teikt : " TIK SKAISTI!!!". Piektdien vakarā sanāca viltus trauksme ar Zoo apmeklējumu, biju sajaukusi datumus, kad bija paredzēta Akvārija nakts, tad sekoja atkal naksnīga pastaiga pa Ķelni, šoreiz cauri citam parkam. Jā, Ķelnē bija diezgan daudz parku un vēl tur bija ļoti skaista iepirkšanās iela. Baigais prieks bija par to, ka tomēr redzēju tradicionālos Ziemassvētku tirdziņus :) Sestdien devāmies uz Šokolādes muzeju, jēēēziņ, paradīze vienkārši! :D Vakarā devāmies aplūkot Ķelnes Zoo akvāriju. Iespaidīgi, pat ļoti! Nākamajā dienā sekoja ekskursija uz Bonnu, kur vairāk kā 2 h pavadījām Bēthovena muzejā. Savukārt nākošajā dienā devos līdzi jauniešiem uz Āheni, kur viena pati 3 stundas klīdu pa pilsētu un nonācu pie secinājuma, ka Ķelne man patika visvairāk.

Transports Vācijā paņem visvairāk līdzekļus, bet brīžiem atkal šķiet, ka pārvietoties ar to ir izdevīgāk nekā Latvijā. Ļoti atkarīgs pēc situācijas un virziena, kurp jādodas.

Nu ko, jāsāk plānot nākamais brauciens un jāizvēlas pilsētas un kurām vēlos aizbraukt, galu galā Beļģija un Nīderlande arī bez maz tur pat vien ir!

Pirms brīža sapratu, ka BĀC novembris tūliņ būs cauri, bet par laimi jau šodien atradu vairākas idejas ziemassvētku dāvanām.

Nākamās nedēļas solās būt notikumiem bagātas, atgriežas mani abi bro no ārzemēm..ehh, mīlīši! Jūtos lieliski, vēl tik jāsāk vēl cītīgāk ķerties klāt mācībām, tad viss būs ideāli!

Tchus!