Pamosties

Šovakar pārdomu vakars. Baudu skaistu mūziku (tiešām šķiet, kā pasaka šī "Pamosties") un dzeru Ziemassvētku tēju ar augļu gabaliņiem (tas ir tiešām lielisks cilvēces izgudrojums)

Diena aizsākās ar ikgadējo 12.3. Sniega dienu. Izālējāmies pa sniegu un tad jau varējām sildīties atmiņās pie tējas krūzes. Tiešām ceru, ka šo tradīciju saglabāsim vēl daudzus, daudzus gadus un jā, kas zin, varbūt tiešām pienāks diena, kad pie Lindas brauksim ar visiem saviem mazajiem ķipariem, lai gan tas šķiet, tik tālu un tik dīvaini..

Šovakar nedaudz sabēdājos. Droši vien, ka tiešām tas viss ir par niekiem, kārtējo reizi man vieglāk ir vainot sevi, bet tas viss nes tādu rūgtumu. Es tomēr ceru, ka šī draudzība ies uz priekšu un mēs kļūsim arvien tuvākas, jo tāds cilvēks,kā viņa.. UHH, man atkal gribas iesaukties! Viņai ir visatbilstošākā iesauka :) Ceru, ka nākošgad varēsim šo draudzību stiprināt un veidot vēl ciešāku. Es ļoti, ļoti vēlētos.

Tikmēr, šovakar atkal apliecinājās, tas, ka ar puišiem māku veido attiecības daudz labāk. Reizēm parunāties ar nepārāk pazīstamu cilvēku ir daudz vieglāk nekā ar tuvu draugu. Paldies viņam un turies draugs! Viss nokārtosies!

Rītdien veltīšu laiku mācībām un vakarā cerams tikšu pirtiņā, lai aizskalotu prom lietas, kuras negribu nākamajā gadā un lai vienkārši dabūtu"tīru galvu" nākošajam gadam..

Pārdomas par aizgājušo vēl sekos, bet šovakar varam saskandināt pa tējas krūzei!

Priekā!